Clematis viticella

Clematis viticella sākotnēji nāk no Dienvideiropas un Rietumāzijas līdz Kaukāzam un Irānai un ir viena no visilgāk kultivētajām Clematis vispār: Anglijā tā nonāca jau pirms 1569. gada, un Carl von Linné sugu zinātniski aprakstīja 1753. gadā savā darbā Species Plantarum. Līdz pat šodienai tā ir visas Viticella grupas pamatforma, no kuras izveidotas daudzas pazīstamas šķirnes. Tās noliektie, zvanveida ziedi parādās atsevišķi uz šī gada dzinuma, ir 4-5 cm lieli, zilvioleti krāsoti un tiem ir gaiši dzeltenas līdz krēmkrāsas putekšņlapas.

No jūlija līdz septembrim Clematis viticella zied nepārtraukti un tādējādi ievērojami ilgāk nekā lielākā daļa lielziedu šķirņu. Ar aptuveni 300 cm augstumu tā lieliski piemērota kā vīteņaugs špalerām, balstiem un pergolām, bet labprāt vijas arī caur mazākiem kokiem, krūmiem un rozēm. Tā plaukst saulainās līdz pusēnainās vietās – vai tā būtu dienvidu, ziemeļu, rietumu vai austrumu puse – kamēr augsne un sakņu zona paliek vēsa un ēnota, un kopumā izvirza tikai nelielas prasības augsnei un klimatam.

Clematis viticella ir ļoti ziemcietīga (5. zona, līdz aptuveni -28 °C) un ziemā tāpat atkāpjas līdz apakšējiem 30 līdz 80 cm dzinumu. Kā apgriešanas grupas 3 augu to martā spēcīgi apgrieziet līdz aptuveni 25 cm, lai pavasarī tā spēcīgi atjaunotos un bagātīgi ziedētu. Pret bīstamo Clematis vīšanu šī izturīgā savvaļas suga ir ievērojami izturīgāka nekā lielziedu hibrīdas – viens no iemesliem, kāpēc tā lieliski der arī iesācējiem un viegli kopjamiem dārziem.