Rožu veidošana uz stīgojošā atbalsta

Bieži pastāv nedrošība, kā rozi stādīt pie režģa un kā tā jāpavada pa atbalstu. Šeit ne vienmēr ir standarta atbildes, galvenokārt tas atkarīgs no tā, kā vēlaties iekārtot savu dārzu.

Mūsu skaidrojumi attiecas uz visa veida rožu atbalstiem, vai tas būtu rožu obelisks, rožu arka vai sienas režģis. Tikai rambler rozēm nav nepieciešama īpaša „veidošana”, tām drīkst augt brīvi!

Rozi principā nestādiet kolonnas vidū (pat ja to bieži redz). Tas apgrūtina pareizu rozes vadīšanu, un agrāk vai vēlāk (parasti vēlākais pēc 4 gadiem) stāvie rožu dzinumi kolonnu viegli paceļ, tā ka tā stāv šķība. Rozes stādiet no ārpuses, apm. 30 līdz 40 cm attālumā no pašas kolonnas.

Lai jau no paša sākuma panāktu bagātīgu efektu, iesakām trīs rozes uz kolonnu, resp. četras līdz sešas rozes uz arku (katrā pusē tad divas resp. trīs rozes, atkarībā no vietas un arkas izmēra).

Tā ir gaumes jautājums, vai pie obeliska stāda trīs tās pašas šķirnes vai dažādu šķirņu rozes. Dārzos, kas ir mazāki par 3000 kv. m (un tādi būs lielākā daļa), mierīgāk izskatās tikai viena šķirne pie obeliska.

Tas pats attiecas uz rožu arkām un mājas sienām. Ierobežojoties ar vienu šķirni, kas tiek stādīta lielākos daudzumos, stādījums izskatās devīgs un bagātīgs.

Krūmu un vijīgās rozes rūpīgi jāveido pie atbalsta.

Mīkstos dzinumus nekad nevelciet taisni uz augšu, bet vadiet tos horizontāli, viegli slīpi uz augšu: roze Jums pateiksies ar bagātīgu ziedēšanu.

Tieši vijīgās rozes bieži ātri izšaujas augstumā un apakšā kļūst kailas – diezgan neglīts skats. To novērsiet ar konsekventu veidošanu, kā aprakstīts.

Vēl mīkstos dzinumus principā nevelciet cauri atbalsta režģim, bet vienmēr piesieniet no ārpuses. Izmantojiet lūku vai citu mīkstu materiālu, kas negriež. Iemesls ir tas, ka šie dzinumi pēc dažiem gadiem kļūst tikpat stipri kā mazi koka zari un iekožas režģī, un atkarībā no atbalsta nostiprinājuma to var arī viegli pacelt.