Pareizā audzēšanas vieta Clematis

Ideālā gadījumā jautājums par audzēšanas vietu rodas vēl pirms Clematis iegādes. Ja vieta jau ir zināma, jautājums ir, kura no daudzajām šķirnēm tur varētu plaukt.

Taču arī tad, ja augu tirgū, dārzniecībā vai citā gadījumā nespējāt pretoties, pirms Clematis stādīšanas tomēr vajadzētu apdomāt, kur to darīt.

Kāda tad ir ideālā vieta Clematis dārzā? 

Uz šo jautājumu diemžēl nevar atbildēt vispārīgi, jo dažādām botāniskajām grupām ir pavisam atšķirīgas prasības. Taču visām kopīgi ir šādi punkti:

• izvairieties no stāvoša ūdens – Clematis nepanes mitru augšanas vietu
• izvairieties no karstuma pamatnē jeb sakņu zonā, šaubu gadījumā apēnojiet
• laba ventilācija nekad nekaitē

Vēl viena, neignorējama nemainīga lieta, izvēloties vietu, ir šo vīteņaugu sagaidāmie izmēri – tātad vietas nepieciešamība.
Tāpēc kritiski pārbaudiet, vai šķirņu aprakstos norādītie augšanas augstumi tiešām ietilpst jūsu vēlamajā vietā – un šaubu gadījumā izmēriet. Pārāk bieži izvēlas pārāk spēcīgi augošu šķirni un dažus gadus vēlāk saskaras ar „problēmu”. Vai jūsu ābele, kurā Montana vajadzētu augt, tiešām ir 7 m augsta? 

Šādi jau esam nonākuši pie nākamās prasības Clematis audzēšanas vietai – balsta.
Tikai nedaudzi Clematis stāv brīvi, gandrīz visi vēlas vai nu augt citā augā, vai vīties augšup pa mākslīgu balstu vīteņaugiem. Tas, protams, nosaka ierobežojumus gan attiecībā uz apgaismojumu, gan fiziskajiem izmēriem. Mūsu padoms: ņemiet to vērā, izvēloties Clematis vai meklējot vietu jau nopirktam augam. 

Ja ir skaidrs, ka Clematis vietai „der”, jāizlemj vēl, cik vietai jābūt saulainai vai ēnainai, un šeit lielajā Clematis dzimtā pastāv sugai raksturīgas atšķirības. Tās nav obligāti jāuztver kā ierobežojums, bet drīzāk kā iespēja ar atbilstošām zināšanām arī sarežģītā vietā atrast šķirni, kas to panes.

Aptuveni raugoties, prasības attiecībā uz audzēšanas vietu botāniskajām grupām var izteikt apmēram šādi: 

Agri ziedošās savvaļas sugas no Atragene grupas ļoti labi panes ēnainas un pusēnainas vietas, taču īpaši Clematis Alpina un radniecīgās nevēlas pilnu sauli.

Kalnu Clematis (Cl. montana) ienīst slapjas kājas vēl vairāk nekā citas sugas, panes gan sauli, gan pusēnu un parasti arī no ēnainām vietām izaug tik augstu, ka vismaz daļēji ir saulē. Šiem vajadzētu pēc iespējas izvairīties arī no vietām ieplakās, kurās ziemā uzkrājas auksts gaiss, kas, kā zināms, „krīt” uz leju.

Itāļu Clematis / viticellas ir diezgan vienalga, kur tos stāda, dažas šķirnes panes pat ļoti ēnainas ziemeļu puses, pilnā saulē daudzas sasniedz savu labāko formu.

Krāšņie lielziedu hibrīdi parasti jūtas labi saulainās līdz pusēnainās dārza vietās. Dažiem gan saulē ir tendence diezgan ātri zaudēt krāsu – par kuru galvenokārt ir runa – un ātri kļūt nedaudz bālāki. Vai Clematis vīšana ir saistīta ar augšanas vietu, īpaši ar (nepietiekamu) ūdens noteci, vēl tiek strīdēts, taču slapjā vietā tie nevēlas augt.

Dzeltenie zelta Clematis no Tangutica grupas arī labprāt aug pilnā saulē līdz pusēnai un drīzāk sausā nekā mitrā vietā.

Lielākā daļa zālaugu veidā augošo daudzgadīgo Clematis kā arī Teksasas Clematis panes gan pilnu sauli, gan ēnaināku vietu. Īpašs padoms: starp pirmajiem ir daudz šķirņu, kas gluži vai piedāvājas apēnot citu augu pamatni.

Vietējie Clematis (Cl. vitalba) ir tik strauji augoši, ka tiem pat tīri ziemeļu puse ir tieši laba, kamēr vien barības vielu apgāde ir kārtībā un pamatne nestāv tveicīgā saulē.