Veco, nostiprinājušos rozi pārstādiet 4 soļos
Veco, nostiprinājušos rožu pārstādīšana ir saistīta ar zināmu risku.
Iemeslu pārstādīšanai tomēr vienmēr atrodas. Vai nu rožu krūms sākotnēji plānotajā vietā neattīstās tā, kā cerēts, krāsu harmonija neatbilst vēlmēm, tiek gatavota būtiska dārza daļas pārveide vai pat pārcelšanās.
Rožu pārstādīšana jebkurā gadījumā ir labi jāplāno. Pārāk liela ir bīstamība, ka tās pārstādīšanu uz jaunu vietu nepārdzīvos.
Mūsu uzskates objekts ir atkārtoti ziedošā sūnu roze 'Salet', kas pēc nepilniem 10 gadiem tiek pārvietota. Mēs to pārstādījām 2018. gada oktobra beigās, rozes attēls pamācības beigās tapa 2019. gada 1. septembrī.
Rožu pārstādīšana: īstais laiks pārstādīšanai
Roze aug no pirmās dzinumu dzīšanas vēlā pavasarī līdz daļēji tālu rudenī. No pārstādīšanas šajā diezgan garajā periodā – tātad galvenokārt vasarā – pēc iespējas vajadzētu izvairīties.
Kad tad var pārstādīt rozi?
Pārstādīšanai atliek samērā īss laika logs. Tas atkarībā no laikapstākļiem atveras rudenī no oktobra vidus līdz marta sākumam agrā pavasarī, un to vēl pārtrauc zemes sals.
Labākais gadalaiks rozes pārstādīšanai ir vēls rudens un agra ziema. Tātad gada beigu mēneši, pirms zeme ir sasalusi. Tad ziemas laikā ap sakni var nostiprināties augsnes dzīvība, un augšana pavasarī sākas uzreiz.
1. Rozes sagatavošana vecajā vietā
Vēl esošajā augšanas vietā zemē rozes dzinumus pirms izrakšanas apgriež tikai tik tālu, lai to varētu transportēt.
Pēc apgriešanas ieteicams rozi sasiet kopā. Tādējādi to var vieglāk izrakt un apstrādāt.
Ja krūms ir sagatavots un ir pietiekami vietas drošam darbam, roze tiek izrakta no zemes.
Uzdevums tāpēc ir saglabāt pēc iespējas vairāk sakņu un pārlieku tās nesabojāt.
Atceramies, rozes ir dziļsakņu augi. Tāpēc pietiek apdurt 30 – 50 cm attālumā ap rozi. Rozi pie tam var viegli noliekt uz pretējo pusi, ja ir, tad to dara otra persona.
Ja, veicot vertikālus lāpstas dūrienus ap rozi, parādās ļoti daudz tās sakņu un tiek bojātas, jūs rokat pārāk tuvu sakņu sistēmai un jums vajadzētu ņemt lielāku apli un sākt no jauna.
Ja krūms visapkārt ir brīvs, noliecot visu krūmu, vajadzētu būt iespējamam redzēt galvenās saknes, kas iet dziļumā. Tās ir pēc iespējas dziļāk jāpārgriež. Šīs bieži resnās saknes pēc iespējas nevajadzētu bojāt truli un neplēst.
Vairāki apņēmīgi dūrieni ar asu lāpstu no dažādām pusēm noved pie mērķa.
Kad augs ir brīvs, to var aizvest uz jauno vietu. Ja jānoiet garāks ceļš, sakņu kamols jāaplaista un, ja nepieciešams, jāiesaiņo vai jāsaista.
2. Jaunās vietas sagatavošana
Stādīšanas bedrei jaunajā vietā jābūt pietiekami lielai, lai saglabātā sakņu masa pārstādāmajai rozei tajā ietilptu un visapkārt un uz leju atstātu pietiekami vietas augsnei.
Ja vietu esat sagatavojis, pirms izrakāt veco rozi, un izrādās, ka tās sakņu kamols ir lielāks nekā gaidīts, vēlreiz jāņem lāpsta.
Ja uzskatāt, ka jaunā bedre ir pietiekami liela, rozi pārbaudei var iestādīt. Uz visām pusēm – arī uz leju – jābūt pietiekami daudz vietas, 20 cm ir drīzāk maz, bet, ja citādi nevar, pietiek.
Īpaši raugieties, lai roze nonāktu zemē ar vēlamo stādīšanas dziļumu. Potējuma vieta nekādā gadījumā nedrīkst atrasties virs zemes, labāk vairākus cm zem bedres malas.
Jaunās stādīšanas bedres izrakto zemi tagad sajauciet ar irdenu stādīšanas substrātu un, ja vēlaties, augsnes aktivatoru. Tas var būt diezgan liels daudzums, ķerra noder kā maisīšanas trauks.
3. Rozes atkārtota iestādīšana
Kad viss ir sagatavots, ir pienācis laiks – rozi var atkal iestādīt.
Pirms tam tomēr vēl pievērsiet uzmanību saknēm. Resnās galvenās saknes viegli iegriež, smalkās matsaknes pēc iespējas saglabā un atkārtoti negriež.
Bedres dibenā vairākos soļos iepildiet tik daudz stādīšanas zemes, līdz sasniegts vēlamais stādīšanas dziļums. Pārbaudei augu var vairākkārt iestādīt un atkal izņemt.
Kad tas sasniegts, malas tiek aizpildītas, celmam galu galā jāstāv pa vidu un pēc iespējas taisni. Vairākkārtēja sablīvēšana ar kājām ir iespējama un ieteicama. Jaunajai zemei jābūt ne pārāk cietai, bet arī ne pārāk irdenai.
4. Pēcdarbi – apgriešana un laistīšana
Sviedrus izspiedošā rozes pārstādīšana ir pabeigta, un atlicis vēl daži noslēguma darbi.
Ja vēl nav izdarīts, tagad apgrieziet virszemes dzinumus. Galu galā jāpaliek ievērojami mazāk nekā pēc pavasara apgriešanas – tātad ne vairāk kā trešdaļai no sākotnējā auguma augstuma. Ne tikai garumu vajadzētu saīsināt, bet arī galveno dzinumu skaitu – ja to ir pietiekami – samazināt. Vecā mirusī koksne tiek uzreiz noņemta, un, protams, arī forma spēlē lomu. Kopumā jāveidojas izretinātam, bet harmoniskam attēlam.
Ar šo samērā radikālo apgriešanu tiek nodrošināts, ka roze spēkus vispirms koncentrē jaunu sakņu veidošanai. Ja paliek pārāk daudz un pārāk garu dzinumu, augs augšanas perioda sākumā ir pārāk aizņemts ar to apkalpošanu.
Tā kā saknes izrakšanā un pārgriešanā ir stipri cietušas, citādi tā šo uzdevumu sākumā var nespēt izpildīt un 'padodas' jeb nīkuļo. Drosme apgriezt šajā situācijā tiešām ir nepieciešama.
Nobeigumā un sausuma gadījumā arī nākamajās dienās jāveic laba un dziļa laistīšana. Ieteicam uzreiz veidot arī laistīšanas valnīti turpmākajam augšanas laikam.
Ja tuvā nākotnē jau var gaidīt salnas, rozi varat uzreiz sagatavot ziemai, apkaupējot un pārsedzot.
Rožu pārstādīšana: pēc pārstādīšanas
Sirsnīgi apsveicam, Jūsu vecā, nostiprinājusies roze tagad ir savā jaunajā vietā, un atliek tikai gaidīt jaunos dzinumus.
Ja pārstādījāt rudenī, ilgāku sausuma periodu laikā un kailsalā ieteicama laiku pa laikam laistīšana.
Sākoties jauno dzinumu dzīšanai gaida pirmā pārbaude. Tā pēc pārstādīšanas var notikt mazliet vēlāk nekā ierasts un nest līdzi nervus saraujošu gaidīšanu. Ja atsevišķi vai vairāki dzinumi ir nosaluši, tos, protams, apgrieziet līdz veselajai koksnei.
Ja roze pretēji cerībām vēl maijā neuzdzen dzinumus, ar šķērēm vai nazi pārbaudiet, vai dzinumi iekšpusē vēl ir zaļi vai pilnīgi izžuvuši. Ja tie ir sausi, apgrieziet pakāpeniski tik tālu, līdz parādās dzīvība – ja nepieciešams, arī līdz zemes līmenim. Pēc tam pastāvīgi labi laistiet, izredzes, pat ja atlicis maz, ir labas, ka no potējuma vai zemē esošiem dzinumiem vēl izdzīs acis. Ja tomēr pārstādījāt rozi, kas vēl bija augšanā, un tā pēc dažām dienām nolaiž lapas: tas zināmā mērā ir normāli, jums jānodrošina, lai tai pietiek ūdens, un, iespējams, jāsaīsina tālāk.
Novēlam 'veiksmi', stipru nervu un tikpat perfektu rezultātu kā mūsu rozei labajā pusē,
Jūsu ģimene Schmid